Laureāti

Autortiesību bezgalības balva par visdažādāk izmantoto vizuālo darbu - scenogrāfiju Mocarta operas “Burvju flauta” izrādei, darba fragmenti izmantoti Viestura Kairiša filmā un svētku Rīga 800 noformējumā, kā arī eksponēti izstādē Francijā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu tālākpārdošanu mākslas darbu izsolēs, retranslēšanu Lietuvas un Francijas kabeļtelevīzijās un publicēšanu grāmatā „Mākslas enciklopēdija”.

Autortiesību bezgalības balva par scenogrāfiju operai „Aīda” - Latvijas Nacionālajā operā, publikācijās un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Tumšie brieži” iestudējumiem Latvijas un Vācijas teātros.

Autortiesības bezgalības balva par romānu "Klūgu mūks", kas izdots grāmatas formātā 2014.g. ("Dienas Grāmata: ), grāmata pieejama arī e-grāmatas versijā. 2017.g. tulkots lietuviešu valodā (Edmunds Untulis), iestudēts 19 lasījumos, kas skanējuši Latgales Radio, 2017.gada rudenī romāna Klūgu mūks radiolasījumi sāk skanēt arī Latvijas Radio 1. Tāpat izdots arī romāna radiolasījumu audio ieraksts, kas tiks dāvināts Latvijas bibliotēkām, skolām, Latvijas Neredzīgo biedrībai un citiem interesentiem. Iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2017.g.14.sept.).

Autortiesību bezgalības balva par par lugu “Sala”, kas iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī 2009.gadā, Vecpilsētas teātrī 2018.gadā, ar nosaukumu “Jūras vējš” iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 2019.gadā, tajā pašā gadā SALME Vallateater un izrādīta festivālā “Rīga spēlē teātri 2021”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto dokumentālo filmu “Mans vīrs Andrejs Saharovs”, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2006.gada maijā Francijā, demonstrēta Šveices, Norvēģijas un Somijas televīzijas kanālos, prestižajā starptautiskajā dokumentālo un televīzijas filmu festivālā „FIPA” Biaricā Francijā, iekļauta Čikāgas dokumentālo filmu festivāla konkursa programmā, Spānijas 52.Valjadolidas Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā, Maskavas Starptautiskā filmu festivāla „DetectiveFest” programmā , piedalījusies 49.Ziemeļvalstu Filmu dienās Lībekā Vācijā un Berlīnes Baltijas filmu festivālā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Tavs stāsts”, kas skanējusi radio ēterā (pirmā vieta radio SWH 2013.gada topā) un iekļauta grupas „The Sound Poets” albumā „Tavs stāsts” kā tituldziesma.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Mēs dzīvojam pasakās” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija 2013” nacionālās atlases finālā pirmatskaņoto dziesmu „Māsa upe”, kas iekļauta Latvijas Radio un komercradio raidījumos, televīzijas un koncertprogrammās, tulkota kā „Darling Darling”, ieskaņota blīvplatē, laista klajā arī videoklipa formātā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Love Injected”, kas Aminatas izpildījumā pieejama vietnē YouTube, skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Heartbeat”, kas raidīta TV, radio, internetā un publiski izpildīta ne vien Latvijā, bet arī Austrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Izraēlā, Norvēģijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Šveicē.

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Salauzta sirds”, kas publiski skanējusi koncertos un pasākumos gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstā, arī Latvijas radio un komercradio ēterā, tāpat reproducēta albumā “Namiņš. Kaste. Vārdi”, ko 2018.gadā laidusi klajā ierakstu studija “Dons Music”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Zemes stunda” (2018), kas izceļojusies pa koncertiem, ierakstīta, atskaņota pasākumos, raidīta radio un TV, retranslēta, pieejama internetā un tiešsaistes platformās arī mākslīgā intelekta interpretācijā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „ABC”. Tā skanējusi bērnu dziesmu koncertos, radio un televīzijā, izmantota arī mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par krājumu „Hanzas aukstā liesma”, kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, kā arī ticis izmantots par pamatu Pētera Butāna kantātei korim un orķestrim „Ventspils. Rudens”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar albumā „The Inevitable” iekļautajiem darbiem.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Visi radi kopā” ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijas amatierteātros. Darbs iestudēts amatierteātros Liezērē, Meirānos, Krimūnās, Birzuļos, Līksnā, Lejasciemā, Jaunannā, Īslīcē, Dobelē.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari – dziesmu „Sen dzirdēju”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku 2014.gada dejai “Lielais Rits”, kas izdejota vairāk nekā 200 koncertos un ierakstos plaši demonstrēta Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikas apdari dejai "Čimaru, čamaru", kas izpildīta koncertos un sarīkojumos, demonstrēta ierakstā, raidīta TV un kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par mākslas darbu izmantojumu televīzijas raidījumos un mākslas žurnālos „Studija” un „Māksla”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku un dziesmu tekstiem izrādei „Ieklausies” – darbs izmantots teātrī, koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija 2013” nacionālās atlases finālā pirmatskaņoto dziesmu „Māsa upe”, kas iekļauta Latvijas Radio un komercradio raidījumos, televīzijas un koncertprogrammās, tulkota kā „Darling Darling”, ieskaņota blīvplatē, laista klajā arī videoklipa formātā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Dieviņš”, kas Dona izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Tavs stāsts”, kas skanējusi radio ēterā (pirmā vieta radio SWH 2013.gada topā) un iekļauta grupas „The Sound Poets” albumā „Tavs stāsts” kā tituldziesma.

Autortiesību bezgalības balva par plašu un dažādu foto darbu izmantojumu. Darbi izmantoti publicēšanai Veras Āboliņas Singajevskas grāmatā „Mans mūžs”, Ingas Jērumas grāmatā „No Zentas līdz Zentai”, publiskoti interneta vietnēs Latvijā un Francijā. Autora darbs tālākpārdots izsolē mākslas galerijā „Birkenfelds”.

Autortiesību bezgalības balva par foto darbu izmantojumu televīzijas raidījumos, kompaktdisku noformēšanai, demonstrēšanai pasākumā „Autoru nakts 2006”, publicēšanai žurnālā „Foto Kvartāls” un grāmatā „Teātra režija Baltijā”.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Lapsēns Blēdis” krievu valodā visplašāko iestudējumu ģeogrāfiju un ilglaicību – atjaunots iestudējums Latvijas leļļu teātrī, luga tiek izrādīta leļļu teātros Krievijā – Arhangeļskā, Blagoveščenskā, Bratskā, Brestā, Brjanskā, Čuvašijas Čeboksaru pilsētā, Dienvidsahalīnā, Dzeržinskā, Kaļiņingradā, Kemerovā, Krasnodarā, Murmanskā, Nahodkā, Petrozavodskā, Pleskavā, Smoļenskā, Tambovā, Tulā, Ulan-Udes republikāniskajā leļļu teātrī, Uļjanovskā, Vladikaukāzā, Vologdā, Vorkutā, Maskavas ēnu teātrī, Sanktpēterburgas leļļu teātrī „Pasakas”.

Autortiesību bezgalības balva par J.V. Gētes „Fausta” tulkojumu un mūziku izrādei „Fausts” – darbs izmantots teātrī, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Weinbach” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Iemāci dziesmiņu” kā visvairāk skanējušo bērnu dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar albumā „Inevitable” iekļautajiem darbiem.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto audiovizuālo darbu – filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”, kas apceļojusi vairāk nekā 30 filmu festivālus visā pasaulē (Indijā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Horvātijā, Vācijā un citur pasaulē), bijusi viena no visvairāk apmeklētajām latviešu filmām Latvijas kinoteātros, izdota DVD un VHS formātā, 2005. gadā saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas filma.

Autortiesību bezgalības balva par 1985.gada filmas „Emīla nedarbi” plašu izmantojumu. Filma 2012.gadā publiski demonstrēta Ēdoles pilī sarīkojumā „Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem” un Valmieras pilsdrupu estrādē Valmieras pilsētas svētkos, raidīta Latvijas Televīzijā, komerckanālā TV3 un reproducēta arī DVD.

Autortiesību bezgalības balva par 1976.gada filmu „Ezera sonāte” - tā publiski demonstrēta, publiskota tiešsaistes platformās (LMT Viedtelevīzija, filmas.lv), raidīta ēterā Latvijā un Ēģiptē, retranslēta kabeļtīklos.

Autortiesību bezgalības balva par fotodarbu izmantojumu Jaunā Rīgas teātra izrādē „Klusuma skaņas”, izstādīšanu galerijā „Garāža” un reproducēšanu pastkartē, raidīšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu preses izdevumos un Tukuma muzeja rakstu krājumā „Tukuma novada kultūrvēsture”.

par darbiem „Lāčplēša iela. Andrejs Ģērmanis, Laima Eglīte un Eižens Ivanovs” (1971.g.); „Hipiji Vecrīgā” (1968.g.); „Eižens Valpēters un Tamāra Dobrova uz Politehniskā institūta jumta” (1968.g.) ceļojošajā izstādē „Parunāsim par modi”, kas norisinājās Eiropas Savienības valstu kultūras iestādēs un vēstniecību telpās; par fotogrāfijām izstādē „Maija Tabaka. Gleznas” Cēsu izstāžu zālē; par darbiem, kas retranslēti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas televīziju raidījumos un publiskoti internetā.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijas „Lāčplēša iela. Andrejs Ģērmanis, Laima Eglīte un Eižens Ivanovs. 1971” un citu darbu izmantošanu pastkartēs, grāmatās – „Manas jaunības pilsēta” un „Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, žurnālos – „Karogs”, „Studija”, „Baltic Outlook” un „Rīgas Laiks”.

Autortiesību bezgalības balva par 1992.gada filmu “Zirneklis” (scenārija autors – Vladimirs Kaijaks, operators – Gvido Skulte, mākslinieks – Neils Matīss) – latviešu pirmo un vienīgo erotisko šausmu filmu, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta “Zirneklis” motīviem, kurai AKKA/LAA izsniegusi pirmo licenci uz septiņiem gadiem filmas reproducēšanai un kopiju izplatīšanai ASV teritorijā DVD/Blue Ray formātā un kas publiski demonstrēta kinoteātrī “K.Suns”.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālā darba „Sapnis par Rīgu” izmantojumu Latvijas Radio, LTV, LNT, TV3, koncertos, svētkos „Rīgai 800” un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par filmu „Baltie zvani”, kas izdota Ulda Brauna sešdesmito gadu filmu DVD „Atgriešanās”, demonstrēta projekta „Baltā nakts 2007” ietvaros latviešu dokumentālā kino programmā „Rīgas improvizācijas” un arī kino klasiķa – režisora Ulda Brauna Goda seansā kinoteātrī „Rīga”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu “Pa jokam”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Smile”, kas grupas „Per” izpildījumā skanējusi sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki„ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Šajā raibā pasaulē” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem – dziesmām izrādei „Šveiks”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ieskaties” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu „Brīvdienu mūzika”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari – dziesmu „Sen dzirdēju”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku 2014.gada dejai “Lielais Rits”, kas izdejota vairāk nekā 200 koncertos un ierakstos plaši demonstrēta Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu ārzemēs, radio un koncertos – darbu „Rudens naktī”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijām no teātra izrādēm, kas iekļautas Irēnas Lagzdiņas monogrāfijā „Izslāpums. Olga Dreģe”, Ērika Hānberga grāmatā „Pirmā grēka līcis”, Ingas Jērumas grāmatā „Ilzes Vazdikas saldā katorga”, un Kārļa Lāča portretu „AKKA/LAA Ziņās”.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijām no vairāk nekā 15 teātra izrādēm, kas publicētas  izdevumā “Agnese Zeltiņa A-Z” (“Soulstones”, 2021); Olgas Dreģes portretu krājumā “Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!” (“Aminori”, 2021); 29 fotogrāfijām Edītes Putniņas grāmatā “Bērnība “Knīpās un Knauķos”” (fonds “Inteliģence”, 2022), kas demonstrētas TV. un publiskotas arī internetā (kulturaskanons.lv; dailesteatris.lv).

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku operai „Parīzes Dievmātes katedrāle”. Darbs skanējis Latvijas Nacionālajā operā, fragmenti – radio, televīzijā, koncertos un izmantots mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Mēs dzīvojam pasakās” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu “Stils nevainīgs”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmas „Tuvumā, tālumā” izmantojumu radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu “Ubi caritas” (1999), kas skanējis koncertos, radio un televīzijā Lietuvā, Japānā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā, pieejams arī vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par Latvijā un ārzemēs visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas darbu „Ave Maria”.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu “O Crux Ave”, kas atskaņots ierakstos internetā, radio un televīzijā ne tikai Latvijā , t.sk. skanējis koncertos un ēterā Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Zviedrijā, Japānā, Polijā, Somijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Dzīve bez apstājas”.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par 2012. gada skaņdarbu „Latvian Cookbook”, kas koncertizpildījumā skanējis Ungārijā, Minhenē, Rīgā un atskaņots arī Latvijas Radio ēterā.

Autortiesību bezgalības balva par Latvijā un ārzemēs visvairāk skanējušajiem akadēmiskās mūzikas darbiem „Saule” un „Stanza”.

Autortiesību bezgalības balva par plašu filmas “Vienīgā fotogrāfija” izmantojumu. 2009.gadā filma demonstrēta visā Latvijā: Rīgas kinoteātrī „Rīga”, kultūras un tautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē, Aizkrauklē, Birzgalē un citur, pēc tam arī Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu reproducēšanu DVD „Personības. Laiks. Vide” (mācību līdzeklis literatūrā), reproducēšanu uz atklātnēm, reproducēšanu CD „Mūzika kabatā”, izmantojumu reproducēšanai un kopēšanai Francijā.

Autortiesību bezgalības balva par plašu filmas “Vienīgā fotogrāfija” izmantojumu. 2009.gadā filma demonstrēta visā Latvijā: Rīgas kinoteātrī „Rīga”, kultūras un tautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē, Aizkrauklē, Birzgalē un citur, pēc tam arī Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālo darbu „Pie zemes tālās”, „Sirēnu sala” un „Ave Maria” izmantojumu ārvalstīs.

Autortiesību bezgalības balva par 2012.gada skaņdarbu “Lux aeterna” jauktajam korim – tas atskaņots koncertos Vācijā, Zviedrijā un arī ASV – ar Bostonas simfonisko orķestri.

Autortiesību bezgalības balva par bērniem domāto muzikālā darba „Pūķa dziesma” izmantojumu Latvijas Radio, reģionālajos radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk Latvijā un ārzemēs skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu “Passion and Resurrection”.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu „O salutaris hostia”, kas atskaņots ārzemēs – Čehijā, Igaunijā, ASV, Zviedrijā – un izmantots arī Jura Kursieša 2014.gada spēlfilmā „Modris”.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbiem „Stars” un „Only in Sleep” (2013/2014), kas skanējuši televīzijā un koncertos ne vien Latvijā, bet arī Austrijā, ASV, Vācijā, Lietuvā, Kanādā, Spānijā, Zviedrijā un Šveicē.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbiem “Nothern Lights” (2013) un “Rivers of Light” (2014), kas plaši izmantoti internetā Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā un Honkongā, skanējuši koncertos ASV, Nīderlandē, Japānā, Dānijā, Taipejā, Čehijā, Krievijā, Igaunijā, Spānijā un Kanādā, ierakstos, radio un TV atskaņoti ASV, Somijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā un Šveicē.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmas „Lets go insane” izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, LTV, LNT,TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Dzīve bez apstājas”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Mēs dzīvojam pasakās” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par filmu „Baltie zvani”, kas izdota Ulda Brauna sešdesmito gadu filmu DVD „Atgriešanās”, demonstrēta projekta „Baltā nakts 2007” ietvaros latviešu dokumentālā kino programmā „Rīgas improvizācijas” un kino klasiķa – režisora Ulda Brauna Goda seansā kinoteātrī „Rīga”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu “Spārni un vējš”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Bet maijpuķītēm jāpaliek” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā un koncertos visvairāk skanējušo un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantoto dziesmu „Sirds sadeg neparasti”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu “Pa jokam”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju – dziesmu „Savādā”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par 1988.gada dziesmas „Ziemeļmeita” atdzimšanu un tās plašo izmantojumu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gaiss” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par lugām „Puķu brokastis” un „Ziņu dienests strādā”, kas publicētas tīmekļa vietnē www.anitagriniece.com un iestudētas amatierteātros Jūrkalnē, Ugālē, Meņģelē, Mežotnē, Varakļānos, Jaunlaicenē, Meņģelē, Užavā, Morē, Gaiķos, Staburagā un citviet.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „High in the Sky”.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Cīrulīši” ilgstošu un plašu izmantojumu. Luga iestudēta Akadēmiskajā Drāmas teātrī 1975.g. un Dailes teātrī 2011.gadā, izdota krājumā „Lugas par mājām” 1986. gadā, pēc lugas uzņemta filma Rīgas Kinostudijā (režisors O.Dunkers, 1980.gadā), iestudēta arī amatierteātros – Zaļeniekos, Madonā, Smiltenē.

Autortiesību bezgalības balva par mobilo telefonu zvanu toņos visvairāk izmantoto dziesmu „Vysskaistuoka meitiņa”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Pirmā grēka līcis”, kas 2012.gadā iestudēts Dailes teātri un izdots grāmatas un elektroniskā formātā. Darbs pirms tam grāmatās izdots 1977. un 1986.gadā.

Autortiesību bezgalības balva par stāstiem „Plikie un pusplikie”, kas pirmoreiz izdoti krājumā 1983.gadā, daļēji iekļauti stāstu izlasē „Mantojuma kumeļš” un bijuši par pamatu iestudējumam Dailes teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par darbu plašu izmantojumu, demonstrējot tos Latvijas Televīzijā un reproducējot „Swedbank” gada kalendārā, tāpat par darbu izmantojumu ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu „Swim, Robert, Swim”.

Autortiesību bezgalības balva par stāsta „Amariļļi” jaunu interpretāciju dramatizējumā un iestudējumā Latvijas Nacionālajā teātrī. Stāsts arī tulkots un publicēts angļu un zviedru valodā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Amour Fou”, kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, arī iestudēts Dailes teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par romānu „Mātes piens”, kas izdots grāmatas formātā 2015.gadā („Dienas Grāmata”) un pieejams arī e-grāmatas versijā. Tulkots angļu valodā (2018.gada februārī Margitas Gailītis tulkojumā nācis klajā izdevējas un rakstnieces Maikes Cīrfogeles vadītajā apgādā „Peirene Press” ar nosaukumu „Soviet Milk”), tulkots arī krieviski (2016, Ludmila Ņukņeviča), maķedoniešu valodā (2017), arī ungāru, igauņu un itāļu valodā (2018), zviedru valodā izdots ar nosaukumu „Rūgtais piens”. Darba fragmenti lasīti sarīkojumos, radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par romānu “Jaunavas mācība”, kas 2001.gadā izdots grāmatā (“Atēna”), 2004.gadā tulkots un izdots lietuviešu valodā ar nosaukumu “Gyvenimas yra gyvenimas yra gyvenimas” (tulk. Veronika Adamonīte, “Mintis”), 2011.gadā tulkots un izdots igauņu valodā ar nosaukumu “Neitsi õpetus” (tulk. Kalevs Kalkuns, “Loomingu Raamatukogu”), 2017.gadā atkārtoti izdots krājumā “Trīs” (“Dienas Grāmata”), 2021.gadā veikts ieraksts Liepājas teātra radioteātrī, translēts Latvijas radio.

Autortiesību bezgalības balva par autordarbiem, kas izmantoti televīzijas raidījumos un publicēti dzejas klausāmgrāmatas „Atsaukšanās” bukletā un grāmatās, toskait enciklopēdijā „Latvija un latvieši”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu publicēšanu žurnālā „Māksla”, Ievas Čaklās grāmatā „Bet – debesīs iesiets mezgls”, Noras Ikstenas grāmatā „Esamība ar Regīnu Ezeru”, grāmatās „Baltijas Brīvības ceļš” un „La Lettonie sous demination”, iekļaušanu kompaktdiska „Tautas laiks” noformējumā un interneta vietnē par Spēlmaņu nakti.

Autortiesību bezgalības balva par fotodarbu izmantojumu televīzijā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja bukletā, žurnālā „Māksla plus”, grāmatā „Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti”, žurnālā „Karogs” un Spēlmaņu nakts bukletā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto audiovizuālo darbu – filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”, kas apceļojusi vairāk nekā 30 filmu festivālus visā pasaulē (Indijā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Horvātijā, Vācijā un citur pasaulē), bijusi viena no visvairāk apmeklētajām latviešu filmām Latvijas kinoteātros, izdota DVD un VHS formātā, 2005. gadā saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas filma.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Balle Baložos” kā visvairāk skanējušo debijas dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gara diena” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu „Uzmini nu”.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Ak, šī jaukā lauku dzīve” plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros.

Autortiesību bezgalības balva par lugas “Pavasara neprāts” regulāru un ilgstošu izmantojumu amatierteātros kopš 2011.gada. Luga iestudēta Vecumnieku, Krustpils, Liezēres, Iļģuciema, Lielauces, Liepupes, Strenču, Seces, Nīkrāces, Vārves, Užavas, Lapmežciema, Jaunannas, Virbu, Drustu, Staiceles, Gramzdas u.c. amatierteātros. Luga PDF formātā publicēta arī Baibas Jukņevičas interneta vietnē

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Vistas” iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Ādolfa Alunāna teātrī, Užavas, Nītaures un Sesavas pagastu amatierteātros. Luga 2004.gadā publicēta sērijā „Mūsdienu latviešu dramaturģija” apgādā „Zvaigzne ABC”.

Autortiesību bezgalības balva par ārzemēs visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu “Ave Maria”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto dokumentālo filmu „Mans vīrs Andrejs Saharovs”, kas savu pirmizrādi piedzīvojusi 2006. gada maijā Francijā, demonstrēta Šveices, Norvēģijas un Somijas televīzijas kanālos, prestižajā starptautiskajā dokumentālo un televīzijas filmu festivālā „FIPA” Biaricā Francijā, iekļauta Čikāgas dokumentālo filmu festivāla konkursa programmā, Spānijas 52. Valjadolidas Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā, Maskavas Starptautiskā filmu festivāla „DetectiveFest” programmā , piedalījusies 49. Ziemeļvalstu Filmu dienās Lībekā Vācijā un Berlīnes Baltijas filmu festivālā.

Autortiesību bezgalības balva par 4. simfoniju, kas skanējusi radio, televīzijā, koncertos Latvijā un ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto audiovizuālo darbu – filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”, kas apceļojusi vairāk nekā 30 filmu festivālus visā pasaulē (Indijā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Horvātijā, Vācijā un citur pasaulē), bijusi viena no visvairāk apmeklētajām latviešu filmām Latvijas kinoteātros, izdota DVD un VHS formātā, 2005. gadā saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas filma.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikla “Princis un ubaga zēns” ilgstošu un plašu izmantojumu – mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku izrādei „Lilioms”, kas iestudēta Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī 1971.gadā, vēlāk arī Liepājas teātrī un atdzimusi Latvijas Nacionālajā teātrī 2013.gadā, un „Lilioma” dziesmām ar Māra Čaklā vārdiem, kas plaši izmantotas koncertos, skanējušas arī radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu ciklu „Cilvēks, kas smejas”: radīts 20.gs.70.gados, nepiedzīvoja izrādīšanu, izdots CD: „Menuets. Cilvēks, kas smejas” (“Upe tuviem un tāliem”, 2005), iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde: 03.12.2015), plaši atskaņots koncertos, raidīts radio, TV.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku 1976.gada filmai „Ezera sonāte”, kas publiski demonstrēta, publiskota tiešsaistes platformās (LMT Viedtelevīzija, filmas.lv), raidīta ēterā Latvijā un Ēģiptē, retranslēta kabeļtīklos.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku 1967.gada kinofilmai “Četri balti krekli/ Elpojiet dziļi…” – 2017.gadā restaurēta, filma ir publiski demonstrēta Latvijā un ārpus tās, tostarp – Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics”, publiskota tiešsaistes platformās, raidīta ēterā Latvijā un Igaunijā, retranslēta kabeļtīklos.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikla “Princis un ubaga zēns” ilgstošu un plašu izmantojumu – mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu ciklu „Cilvēks, kas smejas”: radīts 20.gs.70.gados, nepiedzīvoja izrādīšanu, izdots CD: „Menuets. Cilvēks, kas smejas” (“Upe tuviem un tāliem”, 2005), iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde: 03.12.2015), plaši atskaņots koncertos, raidīts radio, TV.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Adorate” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Dainu kalnā”, kas skanējusi koncertos, radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālā darba „Koncerts klavierēm ar orķestri” izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, LTV, LNT,TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku izrādei „Man arī būtu bail” – iestudējums Latvijas Dailes teātrī, dziesmas ieskaņotas CD „Ļauj man tevi...”, atskaņotas koncertos, radio, TV.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Vai Tev to vajag” spēlfilmā “Klases salidojums 2”, kas demonstrēta Latvijas kinoteātros: “Multikino Latvia”, Vidzemes koncertzālē, “Apollo Kino”, “Cinamon Operations Latvia”, “Kino Lora” un citur, atskaņota arī TV3 un gan LR, gan citās raidstacijās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gara diena” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par 2011.gada dziesmu „Joka pēc alfabēts”, kas iekļauta koncertprogrammās, atskaņota Latvijas radio un televīzijas kanālos un Youtube vietnē videoformātā skatīta vairāk nekā 2 miljonus reižu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu albumu „Sasauc smieklus izklīdušus”, kas, piedzimis kā Doma baznīcas rīkots koncerts bērniem, nācis klajā 2014.gadā un iedvesmojis horeogrāfu Agri Daņiļeviču radīt piecas jaunas dejas šāgada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „Varavīkšņu pasaka”.

Autortiesību bezgalības balva par gleznu tālākpārdošanu, kā arī par darbu reprodukciju demonstrēšanu Latvijas Televīzijā un publicēšanu grāmatā „90 Latvijas gadu”

Autortiesību bezgalības balva par plašu filmas “Vienīgā fotogrāfija” izmantojumu. 2009.gadā filma demonstrēta visā Latvijā: Rīgas kinoteātrī „Rīga”, kultūras un tautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē, Aizkrauklē, Birzgalē un citur, pēc tam arī Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto dokumentālo filmu „Mans vīrs Andrejs Saharovs”, kas savu pirmizrādi piedzīvojusi 2006.gada maijā Francijā, demonstrēta Šveices, Norvēģijas un Somijas televīzijas kanālos, prestižajā starptautiskajā dokumentālo un televīzijas filmu festivālā „FIPA” Biaricā Francijā, iekļauta Čikāgas dokumentālo filmu festivāla konkursa programmā, Spānijas 52. Valjadolidas Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā, Maskavas Starptautiskajā filmu festivāla „DetectiveFest” programmā, piedalījusies 49. Ziemeļvalstu Filmu dienās Lībekā Vācijā un Berlīnes Baltijas filmu festivālā.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gaiss” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Zemenes”, kas plaši un bieži iekļauta Latvijas Radio 2 un koncertu programmās.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku un dziesmu tekstiem izrādei „Ieklausies” – darbs izmantots teātrī, koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku dejai “Es, meitiņa, kā rozīte”, kas demonstrēta televīzijā un plaši izmantota koncertos visā Latvijā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Rīga” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par mobilo telefonu zvanu toņos visvairāk izmantoto dziesmu „Vysskaistuoka meitiņa”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu “Pa jokam”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Dzīve bez apstājas”.

Autortiesību bezgalības balva par gleznas „Klusā daba. 1969” izmantošanu izstādes „Klusā daba” kataloga un ielūguma noformējumā, Valsts Mākslas muzeja izdotajā pastkartē, žurnāla „Studija” vāka noformējumā un TV raidījumos.

Autortiesību bezgalības balva par gleznu “Pašportrets pie ābolu vainaga, 2011” un “Asaru diena. Sievas portrets” publicēšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja katalogā “Portrets Latvijā. 20.gadsimts”; par darbu “Rīga, Suvorova iela, 1971”, “Kalētu klēts II”, “Kalētu klēts III”, “Klusā daba, 1969” publicēšanu Elitas Ansones sastādītajā krājumā “Desmit epizodes 20.gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” (izdevējs – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2019); par gleznas “Pašportrets pie ābolu vainaga, 2011” demonstrēšanu videoprojekcijā “Staro Rīga 2018” un publicēšanu Pētera Apiņa grāmatā “Latvijai – 100” (izdevējs – Medicīnas apgāds, 2018); par darbu raidīšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto audiovizuālo darbu – filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”, kas apceļojusi vairāk nekā 30 filmu festivālus visā pasaulē (Indijā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Horvātijā, Vācijā un citur pasaulē), bijusi viena no visvairāk apmeklētajām latviešu filmām Latvijas kinoteātros, izdota DVD un VHS formātā, 2005. gadā saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas filma.

Autortiesību bezgalības balva par 1985.gada filmas „Emīla nedarbi” plašu izmantojumu. Filma 2012.gadā publiski demonstrēta Ēdoles pilī sarīkojumā „Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem” un Valmieras pilsdrupu estrādē Valmieras pilsētas svētkos, raidīta Latvijas Televīzijā, komerckanālā TV3 un reproducēta arī DVD.

Autortiesību bezgalības balva par A. Sent-Ekziperī grāmatas „Mazais princis” tulkojumu – darbs izmantots teātrī, radio, arī pārpublicēts grāmatā.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar albumā „Inevitable” iekļautajiem darbiem.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Rīts vēl tālu” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Mēs dzīvojam pasakās” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva ar rokoperas „Lāčplēsis” (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988.gada 23.augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku operai „Parīzes Dievmātes katedrāle”. Darbs skanējis Latvijas Nacionālajā operā, fragmenti – radio, televīzijā, koncertos un izmantoti mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Ja tu man esi”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gan” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā un koncertos visvairāk skanējušo un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantoto dziesmu „Spārni”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gan” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā un koncertos visvairāk skanējušo un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantoto dziesmu „Spārni”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo aranžējumu ciklam, kurā ietilpst tautas dziesmas “Voi, Dīveņi Dīvam žāli”, “Rāmi, rāmi padziedāja”, ”Tumša tautu istabiņu”, “Puiši jāja pieguļā`i”, “Rūto”, “Gavil` puisis, gavil` meita”, izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, reģionālajos radio, LTV, LNT, TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā, kā arī 2004.gada Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkos GAUDEAMUS.

Autortiesību bezgalības balva lugu ciklam par Antonu un Anni, kas plaši izmantots Latvijas amatierteātros, publicēts grāmatā „Trīs lugas, viens skečs”, iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī ar nosaukumu „Latgola.lv” un fragmentos demonstrēts Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Tavs stāsts”, kas skanējusi radio ēterā (pirmā vieta radio SWH 2013.gada topā) un iekļauta grupas „The Sound Poets” albumā „Tavs stāsts” kā tituldziesma.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Tavs stāsts”, kas skanējusi radio ēterā (pirmā vieta radio SWH 2013.gada topā) un iekļauta grupas „The Sound Poets” albumā „Tavs stāsts” kā tituldziesma.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „What for?”, kas 2010. gadā uzvarējusi starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija” Latvijas nacionālajā atlasē un piedalījusies „Eirovīzijas” pusfinālā Oslo, vēlāk skanējusi Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Izraēlā un Serbijā.

Autortiesību bezgalības balva par rokoperas „Indriķa hronika” un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par operas „Putnu opera” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas – Vanemuines teātrī Igaunijā, arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „Varavīkšņu pasaka”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk izmantoto audiovizuālo darbu – filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”, kas apceļojusi vairāk nekā 30 filmu festivālus visā pasaulē (Indijā, ASV, Portugālē, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Horvātijā, Vācijā un citur pasaulē), bijusi viena no visvairāk apmeklētajām latviešu filmām Latvijas kinoteātros, izdota DVD un VHS formātā, 2005. gadā saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas filma.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Rīga” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju – dziesmu „Savādā”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu plašu izmantojumu, publicējot tos Gunas Zeltiņas sastādītajā grāmatā „Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām”, Latvijas Teātra darbinieku savienības izdotajā „Gada kalendārā” un par darbu izmantojumu ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Ja tu man esi”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Zemnīcas bērni”, kas izdots gan grāmatā, gan audiogrāmatā.

par Latvijas Kultūras kanonā iekļauto 1988.gada dokumentālo filmu “Šķērsiela”, kas reproducēta DVD, iekļauta Nacionālā kino centra projekta “Latvijas filmu zelts” 25 DVD izlasē un publiski demonstrēta Esplanādē projekta „Latvijas filmu vakari” ietvaros.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu „Jaunie laiki Šķērsielā”. 1999.gadā pabeigtā pilnmetrāžas filma tiek demonstrēta televīzijā, piedalās nozīmīgos filmu festivālos visā pasaulē un ieguvusi vairākas nozīmīgas nacionālas un starptautiskas godalgas.

Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba „Tobago” izmantojumu.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Iedomājies” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par keramikas darbu reproducēšanu žurnālā “Māksla+”, Valda Kavača mācību grāmatā “Mākslas valodas pamati”, kā arī izmantojumu Latvijas un Lietuvas televīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālā darba „Concerto grosso” izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, LTV, LNT,TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā un tā izmantojumu Latvijas Nacionālās operas baleta iestudējumos (trīs horeogrāfijas, izmantojot vienu mūziku).

Autortiesību bezgalības balva parjaunu interpretējumu dziesmu ciklam ar Ojāra Vācieša vārdiem, iestudējot to Dailes teātrī izrādē „Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts”, kas rādīta Latvijas televīzijā, koncertuzveduma variantā atskaņota koncertos, radio. Speciālbalvu Latvijas Autoru apvienība pasniedz arī Ojāra Vācieša ģimenei – Ludmilai Azarovai un Žanim Vācietim.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu “Ideāls zaglis”, kas plaši izmantots ierakstos, radio ēterā un pasākumos.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku baletam “Bīstamie sakari”, kas pirmizrādi piedzīvojis Latvijas Nacionālajā operā 2006.gada 6.maijā, iestudēts arī Poznaņā, Brno Operas un baleta teātrī, viesizrādēs Maskavā, Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko muzikālajā teātrī, arī Antoņina Dvoržāka teātrī Ostravā. 2007.gadā notis publicētas izdevniecībā “Mūzika Baltika”. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā baleta partitūra bija pārtapusi svītā, kas 2017.gada 11.februārī piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra sniegumā.

Autortiesību bezgalības balva par plašu filmas “Vienīgā fotogrāfija” izmantojumu. 2009.gadā filma demonstrēta visā Latvijā: Rīgas kinoteātrī „Rīga”, kultūras un tautas namos Aknīstē, Alojā, Aizputē, Aizkrauklē, Birzgalē un citur, pēc tam arī Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu stīgu orķestrim „Musica Arcuata” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tu saviļņoji mani”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikla “Princis un ubaga zēns” ilgstošu un plašu izmantojumu – mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par darba „Kuršu vikingi” plašu un ilglaicīgu izmantojumu. Grāmata izdota 1998., 2003., 2007.un 2009.gadā, pie tam 2009.gadā izdodot to jaunā veidā – kā komiksu – ar saīsinātu tekstu un ilustrācijām. 2009.gadā darbs 18 turpinājumos arī lasīts Latvijas Radio.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gara diena” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „Prusakpolka”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu publikācijām žurnālos „Studija” un „Foto Kvartāls”, laikrakstā „La Māsa” un izstādīšanu latviešu mākslinieku izstādē Baltkrievijā.

Autortiesību bezgalības balva par krājumu „Hanzas aukstā liesma”, kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, izmantots par pamatu Pētera Butāna kantātei korim un orķestrim „Ventspils. Rudens”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu publicēšanu žurnālos „Studija” un „Māksla+”, demonstrēšanu Latvijas TV un tālākpārdošanu publiskā izsolē.

Autortiesību bezgalības balva par romāna „Šampinjonu derība” plašu izmantojumu un jaunu interpretāciju, darbu dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī. Romāns arī tulkots un publicēts vācu un zviedru valodā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari „Lobs bej puika myusu Jezups”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „I wanna”, par darba izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī un arī ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par dažādos veidos izmantoto literāro darbu „Tille un suņuvīrs”, kas pirmo reizi 1991.gadā izdots sabiedrības „Balta” grāmatu apgādā 30 000 eksemplāru tirāžā, 1996.gadā iestudēts Dailes teātrī, 2002.gadā lasīts Latvijas Radio un sarīkojumos, ekranizēts Latvijas Televīzijas videofilmā un atkārtoti izdots 2002.gada nogalē izdevniecībā „Zvaigzne ABC”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Dzīve izdodas” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Miljonārs” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Abrakadabra” kā visbiežāk radio, televīzijā un koncertos skanējušo dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Sekundes”, kas grupas „Musiqq” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, pieejama vietnē YouTube, iekļauta akustiskajā albumā „Silta sirds” (Emīls Balceris, 2015)

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Roku okeāns”, kas skanējusi koncertos, publiski atskaņota ierakstā, plaši raidīta Latvijas radio un komercradio ēterā, iekļauta arī 2018.gada albumā “Ballplēsis”, ko ierakstījis “Bermudu divstūris”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Sāc ar sevi", kas izmantota lielākajās mūzikas platformās Eiropā un citur pasaulē, tai skaitā Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar albumā „Inevitable” iekļautajiem darbiem.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari “Apleik kolnu saule tak”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par nēderlandiešu rakstnieka Žaka Frīnsa grāmatas „Skolotājs Jāps var visu” tulkojumu. Grāmata latviski iznākusi 2009.gadā un izmantota dramatizējumā un publiskajā izpildījumā grāmatas prezentācijas, skolu un Jāņa Baltvilka balvas pasniegšanas sarīkojumos, pēc tam ar nosaukumu „Skolotājs Jāps un klase” iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī, fragmenti rādīti Latvijas televīzijā un licencēti publicēšanai latviešu valodas mācību grāmatā 4.klasei mazākumtautību skolām un iestudējumam Latvijas Radio teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par gandrīz 20 lugu iestudējumiem dažādos Latvijas amatierteātros – “Piedod, Bokačo, ja vari!” Mores, Gailīšu, Neretas un Sarkaņu pagastu amatierteātros, “Bizness” Pūņu, Virbu un Novadnieku pagasta amatierteātros, “Vai tev neliekas dīvaini, Rodžer?” Kokneses un Daugavpils rajona kultūras nama amatierteātros, “Miljons” Smiltenes un Bērzaunes pagastu amatierteātros, “Mīļo Albertonkul!” Dignājas pagasta amatierteātrī. Daļa šo lugu publicētas krājumā “Ak, Dievs, kādi murgi”. (SPECIĀLBALVA)

Autortiesību bezgalības balva par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku izrādei „Īsa pamācība mīlēšanā”, kas bijusi iestudēta J.Raiņa Latvijas Dailes teātrī (1973), atjaunota Dailes teātrī 1978.gadā un 2001.gadā, plaši izmantota iestudējumos Latvijas amatierteātros, izmantota jaunā aranžējumā Daugavpils teātra iestudējumā (pirmizrāde 2014.gada 23.oktobrī); dziesmas ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem izmantotas arī Rīgas kinostudijas filmā „Īsa pamācība mīlēšanā” (1982), daudz skanējušas koncertos, radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmas „Baltā dziesma” izmantojumu radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikla „Māsa Kerija” ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – „Kerija. Retrospekcija”, iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un citur.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku Pētera Pētersona izrādei „Man 30 gadu”, kas sacerēta 1962.gada iestudējumam un atdzimusi līdz ar jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2018.gada 24.maijā). Minētā mūzika uzskatāma par Raimonda Paula debiju teātra mūzikas laukā.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Lapsēns Blēdis” (krievu valodā) visplašāko iestudējumu ģeogrāfiju un ilglaicību – atjaunots iestudējums Latvijas Leļļu teātrī, luga tiek izrādīta leļļu teātros Krievijā – Arhangeļskā, Blagoveščenskā, Bratskā, Brestā, Brjanskā, Čuvašijas Čeboksaru pilsētā, Dienvidsahalīnā, Dzeržinskā, Kaļiņingradā, Kemerovā, Krasnodarā, Murmanskā, Nahodkā, Petrozavodskā, Pleskavā, Smoļenskā, Tambovā, Tulā, Ulan-Udes republikāniskajā leļļu teātrī, Uļjanovskā, Vladikaukāzā, Vologdā, Vorkutā, Maskavas ēnu teātrī, Sanktpēterburgas leļļu teātrī „Pasakas”.

Par skaņdarbu „Plaukstošais jasmīns”, kas koncertos skanējis Latvijā, Vācijā, radio un interneta vietnēs – Vācijā, Zviedrijā, ASV un Austrālijā.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālā darba „Nevertheless” visbiežāko izmantojumu mehāniskajā ierakstā un publiskajā izpildījumā Latvijā un ārvalstīs – Anglijā, Austrālijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā.

Autortiesību bezgalības balva par 1982.gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.

Autortiesību bezgalības balva par poēmu „Nakts pēc tautasdziesmas” – jauniestudējums teātrī, vecais lasījums un iestudējums radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikla „Māsa Kerija” ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – „Kerija. Retrospekcija” – iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un citur.

Autortiesību bezgalības balva par simfonisko miniatūru „Šahs” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Darkroom”, kas 2012.gada decembrī piedzīvojis pirmatskaņojumu Minhenē, pēc tam atskaņots Frankfurtē, Varšavā, Rīgā un Budapeštā, skanējis Latvijas Radio, saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2013 kā gada labākais jaundarbs.

Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki" izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par gleznu un grafiku izmantojumu televīzijā, žurnālā „Una” un tālākpārdošanā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo dziesmu bērniem “Vārnas dziesma”, kas izmantota publiskajā izpildījumā, radio, TV un mehāniskajos ierakstos.

Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki „ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Šajā raibā pasaulē” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem – dziesmām izrādei „Šveiks”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku un dziesmu tekstiem izrādei „Sūnu ciema zēni” – darbs izmantots teātrī, koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par lugu „Kaimiņu būšana”, kas 2012.gadā iestudēta Codes, Ķeipenes, Kārķu, Lejasciema, Saikavas, Variešu, Laidzes amatierteātros un 2013.gadā - Aknīstes un Vārmes amatierteātros.

Autortiesību bezgalības balva par 1980.gadā sarakstītās lugas „Pusdūša” atdzimšanu 2006.gada iestudējumā „Pusdūša. Mundis” Latvijas Nacionālajā teātrī, iestudējumiem Valmieras Drāmas teātrī, amatierteātros arī Krievijā un Ukrainā un fragmentu izmantošanu Latvijas Televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „What for?”, kas 2010. gadā uzvarējusi starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija” Latvijas nacionālajā atlasē un piedalījusies „Eirovīzijas” pusfinālā Oslo, vēlāk skanējusi Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Izraēlā un Serbijā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Ripoja akmens”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā un koncertos visvairāk izpildītajiem muzikālajiem darbiem – dziesmām „Tici vai ne”, „Rīts ir tālu vēl” un „Iedomājies”.

Autortiesību bezgalības balva par tituldziesmu “Klausieties visi”, kas izdota albumā ("Mikrofona ieraksti", 2019) un plaši izskanējusi radio, koncertos un internetā.

Autortiesību bezgalības balva par Latvijā un ārzemēs visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu „Sens nacre”, kas atskaņots Slovēnijā, Kanādā, Igaunijā, Austrālijā, Norvēģijā, Vācijā un izskanējis 27 pasaules valstu raidstacijās UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes rīkotajā kompozīciju konkursā „Rostrum”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Chu dal” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „Tell me”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā un koncertos visvairāk skanējušo un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantoto dziesmu „Sirds sadeg neparasti”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Es skrienu” (tulkojumos – „Ma jooksen” (igauņu val.), „Aš bėgu” (lietuviešu val.), „Я бегу” (krievu val.), „Correrò da te” (itāļu val.), „Ich Renne” (vācu val.), „Koşuyorum” (turku val.), „Je cours” (franču val.), „I Will Run” (angļu val.)) kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikas albumu “Ričijs Rū rīko koncertu 2”, ko “Izdevniecība MicRec” 2023. gada vasarā laida klajā kā pielikumu tāda paša nosaukuma grāmatai, kur katra lappuse ir papildināta ar QR kodu, kuru nolasot ar mobilo tālruni, dzejolis “atdzīvojas” un pārtop dziesmā ar videoversiju kanālā Youtube. Ričijs Rū dziedādams dzīvo arī koncertos un pats savā interneta vietnē http://www.ricijsru.lv/.

Autortiesību bezgalības balva par tautas mūzikas aranžējuma izmantojumu Latvijas Radio, reģionālajos radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par "Iļģu" mūziku dejai "Trejdeviņus ziedus plūcu", kas TDA "Diždancis" izpildījumā demonstrēta skatēs un koncertos, ierakstos un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Strēlniece”.

Autortiesību bezgalības balva par koncertos visvairāk izpildīto muzikālo darbu bērniem “Uzmini nu”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gara diena” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Dzīve bez apstājas”.

Autortiesību bezgalības balva par darba „Kuršu vikingi” plašu un ilglaicīgu izmantojumu. Grāmata izdota 1998., 2003., 2007.un 2009.gadā, pie tam 2009.gadā izdodot to jaunā veidā – kā komiksu – ar saīsinātu tekstu un ilustrācijām. 2009.gadā darbs 18 turpinājumos arī lasīts Latvijas Radio.

Autortiesību bezgalības balva par mobilo telefonu zvanu toņos visvairāk izmantoto dziesmu „Vysskaistuoka meitiņa”.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo aranžējumu ciklam, kurā ietilpst tautas dziesmas “Voi, Dīveņi Dīvam žāli”, “Rāmi, rāmi padziedāja”, ”Tumša tautu istabiņu”, “Puiši jāja pieguļā`i”, “Rūto”, “Gavil` puisis, gavil` meita”, izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, reģionālajos radio, LTV, LNT, TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā, kā arī 2004.gada Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkos GAUDEAMUS.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „I wanna”, darba izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī un arī ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva par darbu „Aijā, Ancīt, aijā” kā visvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu "Jaunie laiki Šķērsielā". 1999. gadā pabeigtā pilnmetrāžas filma tiek demostrēta televīzijā, piedalās nozīmīgos filmu festivālos visā pasaulē un ieguvusi vairākas nozīmīgas naiconālas un starptautiskas godalgas.

par Latvijas Kultūras kanonā iekļauto 1988.gada dokumentālo filmu “Šķērsiela”, kas reproducēta DVD, iekļauta Nacionālā kino centra projekta “Latvijas filmu zelts” 25 DVD izlasē un publiski demonstrēta Esplanādē projekta „Latvijas filmu vakari” ietvaros.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo dziesmu bērniem “Vārnas dziesma”, kas izmantota publiskajā izpildījumā, radio, TV un mehāniskajos ierakstos.

Autortiesību bezgalības balva par 1985.gada filmas „Emīla nedarbi” plašu izmantojumu. Filma 2012.gadā publiski demonstrēta Ēdoles pilī sarīkojumā „Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem” un Valmieras pilsdrupu estrādē Valmieras pilsētas svētkos, raidīta Latvijas Televīzijā, komerckanālā TV3 un reproducēta arī DVD.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Iemāci dziesmiņu” kā visvairāk skanējušo bērnu dziesmu.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „ABC”. Tā skanējusi bērnu dziesmu koncertos, radio un televīzijā, izmantota arī mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu "High in the Sky".

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „High in the Sky”.

Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki„ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par gleznu izmantojumu „Latvijas enciklopēdijas” 5.sējumā un tālākpārdošanā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu „Mazā dvēselīte” ar Elīnas Zālītes vārdiem.

Autortiesību bezgalības balva par lugas “Tie paši oši” iestudējumiem Valmieras drāmas teātrī, Saldus Tautas teātrī un Madlienas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tu saviļņoji mani”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par 2011.gada dziesmu „Joka pēc alfabēts”, kas iekļauta koncertprogrammās, atskaņota Latvijas radio un televīzijas kanālos un „Youtube” vietnē videoformātā skatīta vairāk nekā 2 miljonus reižu.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tik un tā”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu „Melanholiskais valsis” ar Emīla Dārziņa melodiju grupas „Prego” izpildījumā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Tici vai ne” kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par tituldziesmu “Klausieties visi”, kas izdota albumā ("Mikrofona ieraksti", 2019) un plaši izskanējusi radio, koncertos un internetā.

Autortiesību bezgalības balva par ilustrāciju izmantojumu bērnu grāmatās. Darbi 2012.gadā reproducēti arī uz maiznīcas „Lāči” ražoto cepumu „Knīpucis” iepakojuma un papildus tam pievienoti arī kā atsevišķi izkrāsojamie zīmējumi bērniem.

Autortiesību bezgalības balva par muzikālā darba „Inspiration” izmantojumu Latvijas Radio, komercradio, LTV, LNT,TV3, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par filmas “Suns Funs un vējš” fragmenta izmantojumu Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja izveidotajā CD spēlē “Imants Ziedonis”; par filmu “Sēd uz sliekšņa pasaciņa”, “Miega vilcieniņš”, “Skumjā govs”, “Kur tu teci miega pele?” fragmentu izmantošanu JRT izrādē “Līze, Luīze”; par filmu “Dillī Dallī Perpendikula valstībā”, “Dillī Dallī Saules dārzā”, “Suns Funs un vējš” un “Man vienai māsiņai” demonstrēšanu labdarības pasākumos Rīgas Kongresu namā; par filmu “Ķekatdancis”, “Ness un Nesija”, “Zelta sietiņš”, “Zaķīšu pirtiņa”, “Mīkla par garo pupu”, “Tracis” un “Lietainā dienā” fragmentu raidīšanu LTV ēterā 2004.gadā. (SPECIĀLBALVA)

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu „Uzmini nu”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Ripoja akmens”.

Autortiesību bezgalības balva par starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija 2013” nacionālās atlases finālā pirmatskaņoto dziesmu „Māsa upe”, kas iekļauta Latvijas Radio un komercradio raidījumos, televīzijas un koncertprogrammās, tulkota kā „Darling Darling”, ieskaņota blīvplatē, laista klajā arī videoklipa formātā.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu „Just For You”.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Dieviņš”, kas Dona izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, pieejama vietnē „YouTube”.

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Salauzta sirds”, kas publiski skanējusi koncertos un pasākumos gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstā, arī Latvijas radio un komercradio ēterā, tāpat reproducēta albumā “Namiņš. Kaste. Vārdi”, ko 2018.gadā laidusi klajā ierakstu studija “Dons Music”.

Autortiesību bezgalības balva par „Oki naļej, ļeitiņ” kā visvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu „Light seeking light” kā ārvalstīs visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Mēs dzīvojam pasakās” kā visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Dzīve bez apstājas”.

Autortiesību bezgalības balva par bērniem domāto muzikālā darba „Munai Latgolai” izmantojumu Latvijas Radio, reģionālajos radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu “Zyna Dīvs, Zyna Laima” tautas mūzikas žanrā.

Autortiesību bezgalības balva par bērniem domāto muzikālā darba „Pūķa dziesma” izmantojumu Latvijas Radio, reģionālajos radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Gaiss” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu „Walk All Night”.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu “Melanholiskais valsis” ar Emīla Dārziņa melodiju grupas “Prego” izpildījumā.

Autortiesību bezgalības balva par poēmu “Dilles tante”, kas publicēta grāmatā (“Liels un mazs”, 2018), iestudēta Latvijas Leļļu teātrī (pirmizrāde 2020.gada 11.oktobrī), iestudēta arī skolu teātros – Indras pamatskolā (2020) un Svētes pamatskolā (2021).

Autortiesību bezgalības balva par J.V. Gētes „Fausta” tulkojumu un mūziku izrādei „Fausts” – darbs izmantots teātrī, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Lantern” kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama vietnē YouTube.

Autortiesību bezgalības balva par piecu gleznu reproducēšanu, iekļaujot pilnmetrāžas filmā „Wallander: The Dogs of Riga”, zīmējumu un akvareļu reproducēšanu Ojāra Spārīša sastādītajā grāmatā „Es vēlos mājās pārnākt. Edgars Vinters. Karavīra zīmējumi”, par darbu raidīšanu LTV un vairākkārtēju gleznu tālākpārdošanu Latvijas lielākajās mākslas galerijās.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tuvu tuvu”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par deju „Vēderiņš burkšķ”, kas iekļauta koncertos (XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tautas deju kolektīvu lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt”) un raidīta televīzijas ēterā, iekļauta koncertuzvedumā „Manas ģimenes ceļi”. Dziesmas teksta autors – Pēters Brūveris.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu “Pa jokam”.

Autortiesību bezgalības balva par veiksmīgāko debiju ar dziesmu „Nav viegli būt”.

Autortiesību bezgalības balva par 1991.gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013.gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas Domino Production dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa”.

Autortiesību bezgalības balva par rokoperas „Lāčplēsis” (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988.gada 23.augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.

Autortiesību bezgalības balva par rokoperas „Indriķa hronika” un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba „Tobago” izmantojumu.

Autortiesību bezgalības balva par operas „Putnu opera” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas – Vanemuines teātrī Igaunijā, arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tik un tā”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu „Tuvu tuvu”. Darbs publicēts arī nošu krājumā.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Zemes nodoklis” (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu – iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu krājumā, un Dailes teātra iestudējuma ierakstu Latvijas Televīzijā

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk ārzemēs skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu „Le temps scintille”.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku spēlfilmā “Klases salidojums 2”, kas demonstrēta Latvijas kinoteātros: “Multikino Latvia”, Vidzemes koncertzālē, “Apollo Kino”, “Cinamon Operations Latvia”, “Kino Lora” un citur, atskaņota arī TV3 un gan LR, gan citās raidstacijās, tāpat par ārzemēs – Kanādā, Slovākijā, Polijā, Norvēģijā, Dānijā, Lielbritānijā, Slovēnijā, Japānā, Zviedrijā, Čehijā, Igaunijā – visvairāk skanējušo mūziku spēlfilmai “Nameja gredzens”.

Autortiesību bezgalības balva par stāstu ciklu „Lupatiņi”, kas izmantots bērnu kultūras projektā „Lupatiņi”- izdota grāmata, uzņemta animācijas filma, kas izdota DVD diskā, rādīta Latvijas TV, kinoteātros un 30 dažādos animācijas filmu festivālos; vēl divi citi stāsti uzņemti animācijas īsfilmās, kas publicētas internetā, rādītas un apbalvotas animācijas festivālos.

par dziesmu albumu „Sasauc smieklus izklīdušus”, kas, piedzimis kā Doma baznīcas rīkots koncerts bērniem, nācis klajā 2014.gadā un iedvesmojis horeogrāfu Agri Daņiļeviču radīt piecas jaunas dejas šāgada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku un dziesmu tekstiem izrādei „Sūnu ciema zēni” – darbs izmantots teātrī, koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu „Prusakpolka”.

Autortiesību bezgalības balva par visdažādākajos veidos izmantoto dzejas krājumu bērniem „Iekšiņa un āriņa”, kas ieguvis balvu apgāda „Preses nams” literatūras konkursā 2002.gadā, 2002.gadā izdots grāmatā „Preses nama” apgādā, iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī, ieguvis Pastariņa prēmiju, Rakstnieku savienības un Kultūrkapitāla fonda Literatūras gada balvu, skanējis sarīkojumos un Latvijas Radio, Ūnas Laukmanes tekstililustrācijās izstādīts tekstilmākslas izstādē „Pasaule pasaulē”.

Autortiesību bezgalības balva par darbu publicēšanu Helēnas Demakovas sastādītajā grāmatā „Patība: personības ceļš uz laikmetīgo mākslu – Padomju Latvijas 60.–80.gadi”, publicēšanu internetā, par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras”, par darbu tālākpārdošanu, par darbu izmantojumu reproducēšanai un publicēšanai Francijā, Lietuvā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

Autortiesību bezgalības balva par darbu izmantojumu televīzijā, tālāku pārdošanu mākslas izsolēs un iekļaušanu „Swedbank” programmas „Gudrie punkti” mākslas darbu elektroniskajā katalogā.

Autortiesību bezgalības balva par 1985.gada filmas „Emīla nedarbi” plašu izmantojumu. Filma 2012.gadā publiski demonstrēta Ēdoles pilī sarīkojumā „Emīla tirgus ar 17 sieriem un vēžiem” un Valmieras pilsdrupu estrādē Valmieras pilsētas svētkos, raidīta Latvijas Televīzijā, komerckanālā TV3 un reproducēta arī DVD.

Autortiesību bezgalības balva par kompozīciju „Lauks” – darbs izmantots koncertos, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā, atskaņots arī ārvalstīs.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu ārzemēs, radio, koncertos – darbu „Pastorāle vasaras flautai”.

Autortiesību bezgalības balva par grāmatas „Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973.gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010.g.), gruzīnu (2011.g.) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristiana Andersena Goda diplomu 1976.gadā, izdevums vācu valodā iekļauts Minhenes starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras bibliotēkas kolekcijā „Baltie kraukļi” 1980.gadā. Pasakas izdotas skaņu ierakstā, komponētas (komponiste Indra Riše), publicētas dažādos kopkrājumos, iekļautas datorspēlē un kļuvušas par pamatu mākslas izstādei Amsterdamā „Color Tales” (2011.g.), „Zaļā pasaka” uzņemta Rozes Stiebras animācijas filmā (1977). 2011.gadā veidoti iestudējumi Valmieras Drāmas teātrī, Galēnu pamatskolas teātrī un Rundāles teātra studijā.

Autortiesību bezgalības balva par lugu “Sunītis un viņa kauliņš”, kas kopā ar citām lugām 2009.gadā publicēta grāmatā „Trīs košas dāmas: lugas” un plaši izmantota, iestudējot to amatierteātros Madlienā, Inešos, Vilcē, Bēnē, Birzgalē, Aknīstē, Vilzēnos, Pāvilostā, Īlē u.c.

Autortiesību bezgalības balva par lugas “Savedējs” (izdota krājumā „Trīs košas dāmas: lugas” 2009.gadā) ilgstošu un plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros – iestudējumi Blomē, Jaunlaicenē, Raņķos, Ābeļu pagastā, Rankā, Krimūnās, Gaiķos, Viļķenē, Slampē, Svētē, Zvārtavā, Grundzālē, Skaistkalnē, Ukros, Vilzēnos u.c.

Autortiesību bezgalības balva par lugas „Trīs košas dāmas” (izdota krājumā „Trīs košas dāmas: lugas” „Jumava”, 2009) ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā – iestudējumos Užavas, Īles, Matkules, Kārķu, Vecsaules, Sutru, Ķeipenes, Rubas, Malienas, Robežnieku, Bērvircavas, Spāres, Mores, Salaspils, Stāmerienas, Daudzevas u.c. amatierteātros.

Autortiesību bezgalības balva par lugu „Laulības treniņu aģentūra”, kas iestudēta Beļavas, Codes, Dobeles, Ērģļu, Kalna, Ukru, Valgundes u.c. amatierteātros, publicēta interneta vietnē monikazile.com/lugas/.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu „Paganinissimo” kā publiskajā izpildījumā visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.

Autortiesību bezgalības balva par fotodarbu izstādīšanu Autoru naktī – 2008, par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu žurnālā „Ievas stāsti”,publicēšanu grāmatās „100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā” un „90 Latvijas gadu”.

Autortiesību bezgalības balva par 54 fotogrāfiju publicēšanu Pētera Apiņa grāmatā “Latvijai – 100” (Medicīnas apgāds, 1918); par fotogrāfijas “Saspridzinātā Kadagas dzelzceļa tilta atjaunošanas darbi, 1991.gada 6.marts” publicēšanu Elitas Pētersones grāmatā “Ādaži – pagātnes dialogs ar tagadni” (izdevējs – Ādažu novada dome, 2019); par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Spānijā, Francijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par visvairāk valstīs pabijušo dramatisko darbu “Garā dzīve” (izrāde viesojusies gandrīz 20 valstīs, tostarp Skotijā, kur tikusi izrādīta nozīmīgajā Edinburgas starptautiskajā festivālā un saņēmusi “Herald Angel” balvu, kā arī saņēmusi divu citu festivālu galvenās balvas – “Grand Prix” balvu vienā no senākajiem un prestižākajiem Eiropas teātra festivāliem BITEF, kas 39. reizi notika Belgradā, un “Zelta lauru vainagu” par labāko iestudējumu Sarajevas 45. “Mess” festivālā).

par lugu „Dūdene zin”, kas iestudēta Kalna pagasta dramatiskajā kolektīvā, Ābeļu pagasta amatierteātrī, Rubas amatierteātrī, Vilzēnu Tautas nama amatierteātrī, Vijciema amatierteātrī, amatierteātrī „Ugāles Drāma”, Zirņu pagasta amatierteātrī, Jaunlaicenes amatierteātrī, Ilūkstes amatierteātrī un citviet.

par gleznām „Īrijas skaistums”, „Basketbols TTT”, „„Ave sol” un Kokars”, „Pilsētas madonna”, kuru reprodukcijas publicētas Latviešu valodas aģentūras izdotajā zinātniski metodiskajā izdevumā „TAGAD”; par gleznu „Pašportrets”, kuras reprodukcija publicēta biedrības bērniem „Droši un koši” izdotajā Ingas Beitiņas, Kristīnes Morozovas un Martas Pallo grāmatā „Mula un portrets”; par darbiem, kas reproducēti Lietuvas izdevumos, demonstrēti Igaunijas un Latvijas televīzijā un publiskoti internetā.

Autortiesību bezgalības balva par 1992.gada filmu „Zirneklis” (scenārija autors – Vladimirs Kaijaks, operators – Gvido Skulte, mākslinieks – Neils Matīss) – latviešu pirmo un vienīgo erotisko šausmu filmu, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta „Zirneklis” motīviem, kurai AKKA/LAA izsniegusi pirmo licenci uz septiņiem gadiem filmas reproducēšanai un kopiju izplatīšanai ASV teritorijā DVD/Blue Ray formātā un kas publiski demonstrēta kinoteātrī „K.Suns”.

Autortiesību bezgalības balva par kinofilmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.

Autortiesību bezgalības balva par 1992.gada filmu „Zirneklis” (scenārija autors – Vladimirs Kaijaks, operators – Gvido Skulte, mākslinieks – Neils Matīss) – latviešu pirmo un vienīgo erotisko šausmu filmu, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta „Zirneklis” motīviem, kurai AKKA/LAA izsniegusi pirmo licenci uz septiņiem gadiem filmas reproducēšanai un kopiju izplatīšanai ASV teritorijā DVD/Blue Ray formātā un kas publiski demonstrēta kinoteātrī „K.Suns”.

Autortiesību bezgalības balva par 1992.gada filmu „Zirneklis” (scenārija autors – Vladimirs Kaijaks, operators – Gvido Skulte, mākslinieks – Neils Matīss) – latviešu pirmo un vienīgo erotisko šausmu filmu, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta „Zirneklis” motīviem, kurai AKKA/LAA izsniegusi pirmo licenci uz septiņiem gadiem filmas reproducēšanai un kopiju izplatīšanai ASV teritorijā DVD/Blue Ray formātā un kas publiski demonstrēta kinoteātrī „K.Suns”.

Autortiesību bezgalības balva par albuma „Never Have Enough” tituldziesmu, kuras ieraksts daudz un bieži raidīts gan radio, gan televīzijas ēterā un kas plaši skanējusi dzīvajā izpildījumā koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par albuma „Never Have Enough” tituldziesmu, kuras ieraksts daudz un bieži raidīts gan radio, gan televīzijas ēterā un kas plaši skanējusi dzīvajā izpildījumā koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par albuma „Never Have Enough” tituldziesmu, kuras ieraksts daudz un bieži raidīts gan radio, gan televīzijas ēterā un kas plaši skanējusi dzīvajā izpildījumā koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par albuma „Never Have Enough” tituldziesmu, kuras ieraksts daudz un bieži raidīts gan radio, gan televīzijas ēterā un kas plaši skanējusi dzīvajā izpildījumā koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Smile”, kas grupas „Per” izpildījumā skanējusi sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „No visas sirds”, kas grupas „Galaktika” izpildījumā raidīta televīzijas un radio ēterā, koncertos un pasākumos gan izpildītājmākslinieku priekšnesumā, gan ierakstā.

Autortiesību bezgalības balva par deju „Kreicburgas polka”, kas iekļauta 250 koncertos, ierakstīta DVD un raidīta televīzijas ēterā.

Autortiesību bezgalības balva par romānu “Svina garša”: izdots grāmatas formātā 2015.g. („Dienas Grāmata”), pieejams arī e-grāmatas versijā. Iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2016.04.02.).

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfiju plašu izmantojumu publikācijās periodikā un grāmatās, demonstrēšanu uz ekrāna Alekseja Ščerbaka izrādē “Neatkarības bērni” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), Latvijas Televīzijā, retranslēšanu Lietuvā un Igaunijā.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikas apdari dejai "Čimaru, čamaru", kas izpildīta koncertos un sarīkojumos, demonstrēta ierakstā, raidīta TV un kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par dokumentālo filmu “Ručs un Norie”, kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, Mūzikas un mākslas festivālā “Zemlika” Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (Brisele) un citur, translēta LTV1.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Love Injected”, kas Aminatas izpildījumā pieejama vietnē „YouTube”, skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Heartbeat" , kas raidīta TV, radio, internetā un publiski izpildīta ne vien Latvijā, bet arī Austrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Izraēlā, Norvēģijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Šveicē.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „7 soļi svaiga gaisa”, kas “Prāta vētras” izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, reproducēta diskā “7 soļi svaiga gaisa” (Prāta vētras ierakstu kompānija), pieejama YouTube vietnē.

Autortiesību bezgalības balva par deju „Vēderiņš burkšķ”, kas iekļauta koncertos (XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tautas deju kolektīvu lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt”) un raidīta televīzijas ēterā, iekļauta koncertuzvedumā „Manas ģimenes ceļi”. Dziesmas teksta autors – Pēters Brūveris.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Mīlas tuksnesis”, kas skanējusi pasākumos un koncertos, Latvijas Šlāgerkanālā un Latvijas Radio.

Autortiesību bezgalības balva par romānu "Jelgava '94": romāna fragments tika nolasīts Prozas lasījumos 2012 un publicēts žurnālā "Latvju Teksti". 2013.gada sākumā romānu apgāds "Mansards" izdeva grāmatā, tas pieejams arī elektroniskā versijā. 2015.gada 5.decembrī iestudēts Jelgavas Jaunajā teātrī (Riharda Svjatska dramatizējums). Sākot ar 2016.gadu, nākuši klajā romāna tulkojumi: Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) franču tulkojumā grāmatu ar nosaukumu "Metal" izdevusi Francijas izdevniecība "Gaia Editions", Snorres Karkonena-Svensona norvēģiski tulkoto grāmatu ar nosaukumu "Fordømte '94" izdeva Norvēģijas izdevniecība "Bokbyen Forlag", slovēņu valodā romānu ar nosaukumu "Metalci '94" izdeva Slovēnijas izdevniecība "Miš" 2016. gadā (tulkojis J.L Maļežičs/Jedrt Lapuh Maležič), igauņu valodā romānu ar oriģinālo nosaukumu izdeva izdevniecība "Randvelt" 2017.gadā (tulkojis Miks Grins/Mikk Grins). Patlaban romāns tiek tulkots angļu, krievu, bulgāru un poļu valodā. 2017.gadā paredzēts sākt darbu pie režisora Jāņa Ābeles filmas pēc romāna motīviem.

Autortiesību bezgalības balva par lugu "Dāvana tantei", kas iestudēta Zemītes, Vaiņodes, Raiskuma, Misas, Uzvaras, Mazzalves, Staburaga u.c. Latvijas amatierteātros.

Autortiesību bezgalības balva par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam"; "Mēs"; "Studija ar Ojāru Ābolu"; "Pie galda"; "Divi"; "Sēdošā"; "Rīts"; "Kārtis"; "Atgriešanās"; "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijas "Apavu veikala skatlogs" demonstrēšanu uz ekrāna Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē "Neatkarības bērni"; par fotogrāfijas no sērijas "Tēma 001" reproducēšanu Helēnas Demakovas grāmatā "Lielāks miers, mazāks miers"; par fotogrāfiju demonstrēšanu LTV un retranslēšanu Nīderlandes, Francijas un Vācijas televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par kinofilmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.

Autortiesību bezgalības balva par kinofilmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "You", kas izmantota televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "You", kas izmantota televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu "Our Little Secret", kas skanējis radiokanālos, televīzijā un koncertos arī Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu bērniem "Piparkūkas danco", kas skanējusi televīzijā, radiokanālos un izmantota pasākumos – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu bērniem "Piparkūkas danco", kas skanējusi televīzijā, radiokanālos un izmantota pasākumos – koncertos.

Autortiesību bezgalības balva par deju "Trejdeviņus ziedus plūcu", kas TDA "Diždancis" izpildījumā demonstrēta skatēs un koncertos, ierakstos un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par grupas „Astro'n'out” dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās

Autortiesību bezgalības balva par grupas „Astro'n'out” dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par grupas „Astro'n'out” dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par grupas „Astro'n'out” dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par grupas „Astro'n'out” dziesmām „Daļa Rīgas”, „Esi man klāt” un „Atskatos” (2011, 2014, 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas.

Autortiesību bezgalības balva par par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Zemeslodes"; (2008), kas raidīta Latvijas televīzijas un radio kanālos, reproducēta, atskaņota un publiski patapināta ierakstā, pieejama internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējusi koncertos un pasākumos, translēta un retranslēta.

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Sadziedami” grupai “Tautumeitas”. Darbs iekļauts grupas debijas albumā “Tautumeitas”, kas izdots “ONAIR Studios”, skanējis koncertos daudzviet Latvijā, toskait arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas pasākumā Skonto stadionā, publiski atskaņots ierakstā, skanējis radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Visā visumā Visums ir viss" (Māra Melgalva dzeja), kas izmantota lielākajās mūzikas platformās Eiropā un citur pasaulē, tai skaitā Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un 2020. gadā piedzīvojusi remiksu (Normunds Rutulis).

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Zemeslodes" (2008), kas raidīta Latvijas televīzijas un radio kanālos, reproducēta, atskaņota un publiski patapināta ierakstā, pieejama internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējusi koncertos un pasākumos, translēta un retranslēta.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Likteņlīnijas” (2016), kas raidīta gan Latvijas radio, gan televīzijas kanālos, tostarp kā fona mūzika, reproducēta, retranslēta, dažādu izpildītāju sniegumā skanējusi koncertos un ierakstos, pieejama internetā tiešsaistē un lejupielādei.

Autortiesību bezgalības balva par deju „Rūnu raksti” (Daiņa Stalta mūzika), kas skatītājus, klausītājus un arī pašus dejotājus priecējusi gan koncertos un pasākumos, gan televīzijas ierakstos, tostarp retranslācijā un internetā tiešsaistē.

Autortiesību bezgalības balva par mākslasdarbu demonstrēšanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas televīzijās, retranslēšanu Francijā un Vācijā, mākslasdarbu reprodukciju publicēšanu presē, gleznas „Ceļojums” publiskošanu internetā (delfi/200makslasgadi.lv) un darbu tālāpārdošanu izsolēs Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfiju publicēšanu preses izdevumos un izstāžu bukletos, fotogrāfiju publiskošanu internetā (diena.lv), demonstrēšanu LTV un retranslēšanu Nīderlandē, Francijā un Vācijā + par AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvas ilggadēju fotodokumentēšanu.

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Sadziedami” grupai “Tautumeitas”. Darbs iekļauts grupas debijas albumā “Tautumeitas”, kas izdots “ONAIR Studios”, skanējis koncertos daudzviet Latvijā, toskait arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas pasākumā Skonto stadionā, publiski atskaņots ierakstā, skanējis radio un televīzijā.

Autortiesību bezgalības balva par 1967.gada kinofilmu “Četri balti krekli/ Elpojiet dziļi…” – 2017.gadā restaurēta, filma ir publiski demonstrēta Latvijā un ārpus tās, tostarp – Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics”, publiskota tiešsaistes platformās, raidīta ēterā Latvijā un Igaunijā, retranslēta kabeļtīklos.

Autortiesību bezgalības balva par 1967.gada kinofilmu “Četri balti krekli/ Elpojiet dziļi…” – 2017.gadā restaurēta, filma ir publiski demonstrēta Latvijā un ārpus tās, tostarp – Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics”, publiskota tiešsaistes platformās, raidīta ēterā Latvijā un Igaunijā, retranslēta kabeļtīklos.

Autortiesību bezgalības balva par skulptūras “Leo Svemps” iekļaušanu 2018.gada filmā “Homo novus”; par portretu – “Māra Zemdega”, “Džemma Skulme”, “Maija Tabaka” – reprodukcijām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja katalogā “Portrets Latvijā. 20.gadsimts”, par darbu demonstrēšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par grāmatu sēriju "Koko un Riko" (izdevējs – “Apgāds Zvaigzne ABC”) – pirmā grāmata par Koko un Riko 2011.gadā ieguva galveno balvu konkursā “Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” un 2012.gadā godalgota lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija”. 2016.gadā iznākuši “Koko un Riko jaunie piedzīvojumi”. Tāpat kā pirmajā “Koko un Riko”, arī jaunās grāmatas beigās ievietota spēle “Ej, kur deguns rāda!”. Pieejamas arī e-grāmatas. Izdota arī darbošanās grāmata un krāsojamā grāmata ar uzlīmēm. 2017.gadā iznākusi arī trešā lielā grāmata “Koko un Riko uzvedas kā eņģelīši”. 2017.gada septembrī Latvijas Leļļu teātrī iestudēts “Koko un Riko” , 2017.gada decembrī – iestudējums “Koko un Riko. Piedzīvojums ziemā”. 2019.gadā izdotas arī grāmatas “Koko un Riko pēta skaitļus”, “Koko un Riko pēta burtus” un arī “Koko un Riko kalendārs 2020”. Darbi lasīti pasākumos, atskaņoti radio.

Autortiesību bezgalības balva par grāmatu sēriju "Koko un Riko" (izdevējs – “Apgāds Zvaigzne ABC”) – pirmā grāmata par Koko un Riko 2011.gadā ieguva galveno balvu konkursā “Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” un 2012.gadā godalgota lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija”. 2016.gadā iznākuši “Koko un Riko jaunie piedzīvojumi”. Tāpat kā pirmajā “Koko un Riko”, arī jaunās grāmatas beigās ievietota spēle “Ej, kur deguns rāda!”. Pieejamas arī e-grāmatas. Izdota arī darbošanās grāmata un krāsojamā grāmata ar uzlīmēm. 2017.gadā iznākusi arī trešā lielā grāmata “Koko un Riko uzvedas kā eņģelīši”. 2017.gada septembrī Latvijas Leļļu teātrī iestudēts “Koko un Riko” , 2017.gada decembrī – iestudējums “Koko un Riko. Piedzīvojums ziemā”. 2019.gadā izdotas arī grāmatas “Koko un Riko pēta skaitļus”, “Koko un Riko pēta burtus” un arī “Koko un Riko kalendārs 2020”. Darbi lasīti pasākumos, atskaņoti radio.

Autortiesību bezgalības balva par dzīvesstāstu sakārtojumu “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”, kas grāmatā izdots 2015.gadā (izdevējs – “Dienas Grāmata”), ar nosaukumu “Meža meitas” dramatizēts un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2018.gada 12.janvārī), 2019.gadā iestudējums ierakstīts Latvijas Televīzijā un Lietuvas kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti grāmatas fragmenti (tulkotājs – Audrius Musteikis).

Autortiesību bezgalības balva par 2018.gada dziesmu “Salauzta sirds”, kas publiski skanējusi koncertos un pasākumos gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstā, arī Latvijas radio un komercradio ēterā, tāpat reproducēta albumā “Namiņš. Kaste. Vārdi”, ko 2018.gadā laidusi klajā ierakstu studija “Dons Music”

Autortiesību bezgalības balva par par darbu “Puika, kurš redzēja tumsā” – izdota grāmatā 2019.gadā (“Latvijas Mediji”); lugai, ko autore uzrakstījusi pēc savas grāmatas, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī 2019.gada 4.decembrī, darba fragmenti iekļauti Latviešu valodas aģentūras izveidotajā mācību līdzeklī – Māris Bušmanis, Inga Mudele, “Pašvadītu mācīšanos veicinoši teksti un uzdevumi literatūrā”, kas izvietots www.valoda.lv

Autortiesību bezgalības balva par krājumu “Gūtenmorgens”, kas ilgstoši un plaši tiek izmantots dažādos veidos, sākotnējiem tekstiem papildinoties ar arvien jauniem stāstiem par Gūtenmorgenu; pirmoreiz izskanējis 2006.gada Prozas lasījumos, kopš 2007.gada vairākkārt izdots – “Gūtenmorgens” (“Karogs”, 2007), “Gūtenmorgens, mazliet pakuplināts krājums” (“Mansards”, 2009), “Gūtenmorgens. Otrreiz” un “Gūtenmorgens (pirm’reiz)” (abi – apgādā “Dienas Grāmata”, 2017), bijušas arī publikācijas periodikā. Izdots kā klausāmgrāmata (“Apostrofs”, 2013), pieejams e-grāmatā. Izmantojot stāstu “Gūtenmorgens un laika mašīna”, 2009.gadā uzņemta īsfilma ar tādu pašu nosaukumu (rež. Elīna Ļihačeva, Laikmetīgās mākslas centrs). Uzņemta arī filma “Gūtenmorgens un Jāņi” (rež. Elīna Eihmane, “Mistrus Media”, 2013), Gūtenmorgena tēls darbojas filmā “Gūtenmorgens un Vienciems” (rež. Linda Olte, LTV, 2016). Sabiles KN amatierteātris 2017.gadā iestudējis teātra izrādi “Gūtenmorgens un Ķērpīši”. Latvijas Nacionālais teātris krājumu “Gūtenmorgens. Otrreiz” ierakstījis audiogrāmatā un ievietojis interneta vietnēs https://m.youtube.com/user/Nacionalaisteatris un https://soundcloud.com/.

Autortiesību bezgalības balva par lugu “Burvīgie blēži” – kopš 2014.gada teātra kluba “Austrumu robeža” repertuārā (iestudēta kā režisora Kārļa Anitena diplomdarbs”), Latvijas amatierteātru aktīvajā repertuārā – Matīšu amatierteātrī, Siguldas tautas teātrī, Baldones amatierteātrī, Litenes TN amatierteātrī, Ozolnieku Tautas nama Jauniešu teātra studijā, Lauberes, Vārves, Matkules amatierteātros, arī Stokholmas Latviešu amatierteātrī u.c. Lugas teksts pieejams interneta vietnē https://stumbrelugas.wordpress.com/lielas-lugas/.

Autortiesību bezgalības balva par lugu "Nākošpavasar", kas iestudēta Valmieras Drāmas teātrī (pirmoreiz 1988. g. Māras Ķimeles režijā, atkārtoti 2021. g. janvārī, rež. Toms Treinis), publicēta grāmatā “Tā, lai var redzēt ceļu: lugas” (Liesma, 1989), iestudēta arī Latvijas amatierteātros – Saldus Tautas teātrī (2009), Ukru TN amatierteātrī (2019).

Autortiesību bezgalības balva par “Jāņa Zuzāna portreta”, “Novaka Džokoviča portreta” un gleznas ‘’Pēc Vermēra” publicēšanu preses izdevumos un LNMM mākslasdarbu katalogā; par “Tautas padomes prezidenta, Satversmes sapulces prezidenta, Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes portreta” publicēšanu LNMM mākslasdarbu katalogā un reproducēšanu LR Saeimas izdotajos izdevumos; par darbu demonstrēšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā, arī par tālākpārdošanu Zviedrijā.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijām no operas iestudējumiem “Makbets”, “Iemūrētie”, “Karmena”, “Tanheizers”, “Turaidas Roze”, “Izvirtības hronika”, “Fausts” un “Klīstošais holandietis”, kas publicētas Annas Ancānes, Mikus Čežes un Anitas Vanagas grāmatā “No skices līdz izrādei. Latvijas Nacionālā opera un balets 100” (LNO, 2019); par fotogrāfiju demonstrēšanu LTV, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.

Autortiesību bezgalības balva par mūziku dokumentālajai filmai “Saules staros” (“Under the Sun”, rež. Vitālijs Manskis, 2015), ko redzējuši tv skatītāji Apvienotajā Karalistē, Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā, Honkongā, Kanādā, Japānā un Čehijā.

Autortiesību bezgalības balva par deju “Es, meitiņa, kā rozīte”, kas demonstrēta televīzijā un plaši izmantota koncertos visā Latvijā.

Autortiesību bezgalības balva par tekstu dziesmai “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par tekstu dziesmai “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā.

Autortiesību bezgalības balva par lugu “Dāmas”, kas 2016.gadā iestudēta “Teātrī TT”, Endla Theater, Kokneses amatierteātrī, Madonas pilsētas KN dramatiskajā kolektīvā (2018), Ozolkalna amatierteātrī “Spēlmaņi” (2019), 2020.gadā – studijteātrī “AKA” un Saldus Tautas teātrī; izrādīta festivālā “Rīga spēlē teātri 2021”.

Autortiesību bezgalības balva par par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās un par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Dejot trakāk”, kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – “Kurzemes Radio”, “Latgales Radio”, LR5, “Radio Tev”, “Mans Radio”, “Rietumu Radio”, “Skonto Kurzeme”, “Skonto Latvija”, “Radio Vidzeme”, “Star FM”, “SWH”, “SWH MAXIMA”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dejas mūziku “Line”, kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, “Radio Rēzekne”, “Rietumu Radio”, “Star FM”, “SWH”, raidīta arī televīzijas programmās “Mūzikas Video Kanālā”, LTV, “Chaula TV”, retranslēta un skanējusi interneta platformās.

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfijām no izrādēm “Gaidot GODO”, “Zelta zirgs”, “Trīnes grēki”, “Četras dienas jūnijā”, “Kazanovas mētelis” un “Si minors”, kas publicētas Evitas Mamajas sastādītajā grāmatā “Dailei – 100”, par Igora Kalniņa un Valda Krastiņa fotoportretiem, kas publicēti Diānas Zandbergas grāmatā “Jāzepa Vītola LMA Klavieru katedra 1919–2019”, par fotogrāfiju “Dailes teātra ansamblis 1992/1993” un fotogrāfijām no izrādes “Dejas Lūnasas svētkos”, kas publicētas Ilonas Brūveres grāmatā “Stāsta Juris Strenga. Mana grāmatvedība”, par fotogrāfijām no izrādes “Zelta zirgs”, kas publiskotas interneta vietnē www.memorialiemuzeji.lv, un tām, kas demonstrētas televīzijā un retranslētas kabeļtelevīzijā Latvijā un Igaunijā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu “Lācis, vilks un zaķis”, kura lielformāta reprodukcija Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izmantojis uz būvžoga pie izstāžu zāles “Arsenāls” Rīgā, Torņa ielā 1; par videodarbiem “Valodas stunda” un “Reptiļu dresūra”, kas publiskoti interneta vietnē www.lnmm.lv, un vizuālajiem darbiem, kas publiskoti internetā Francijā, demonstrēti LTV un TET televīzijā un retranslēti kabeļtelevīzijā Latvijā un Francijā.

Autortiesību bezgalības balva par grāmatu "Ucipuci meklē mājas" (Ucipuci izdevniecība, 2015), kas tulkota lietuviešu, maķedoniešu, ķīniešu un igauņu valodā. 2020. gadā stāsts iestudēts Liepājas Leļļu teātrī, 2021. gadā veikts iestudējuma ieraksts un tas izrādīts arī kā tiešsaistes izrāde.

Autortiesību bezgalības balva par simfoniskajām svītām "Mozaīka" un "Kāzu dziesmas", kas skanējušas gan koncertos, gan ierakstā, raidītas radio ne tikai Latvijā, arī TV un kabeļtelevīzijās, pieejamas arī internetā. 

Autortiesību bezgalības balva par "Tutas dziesmiņu", kas skanējusi koncertos un ierakstos, pieejama internetā, raidīta radio, TV un kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par "Tutas dziesmiņu", kas skanējusi koncertos un ierakstos, pieejama internetā, raidīta radio, TV un kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par deju "Čimaru, čamaru", kas izpildīta koncertos un sarīkojumos, demonstrēta ierakstā, raidīta TV un kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par deju “Cīruli, cīruli” (2016), kas dejotājus un publiku gan priecējusi koncertos un videoierakstā, gan demonstrēta televīzijās un retranslēta kabeļtelevīzijās, gan pieejama internetā.

Autortiesību bezgalības balva par gleznu "Pie dzintara jūras", kas reproducēta un publiskota, demonstrēta TV, kabeļtelevīzijās un publiskota internetā Latvijā (www.mula.lv), Igaunijā, Francijā, Nīderlandē un Austrijā.

Autortiesību bezgalības balva par darbu “Kalendārs mani sauc”, kas izdots grāmatā 2020. gadā (“Orbīta”) un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2022. gada 12. aprīlī). Darba fragmenti iekļauti VISC veidotajos mācību video, kas ievietoti www.tavaklase.lv; arī citos mācību izdevumos, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pieejama grāmatas audioversija (2021), Latvijas televīzija 2023. gadā veikusi iestudējuma ierakstu,. Tiesības darbu tulkot  un  izdot nopirkušas izdevniecības Lietuvā, Igaunijā un Armēnijā. Fotogrāfs Uldis Balga grāmatā pieminētos motīvus iemūžinājis cianotipijās (2021). Grāmatu „Kalendārs mani sauc” ekranizē studija „FA Filma”, režisors – Juris Poškus, filma gaidāma 2024. gadā.

Autortiesību bezgalības balva par lugu “Meklējiet sievieti”, kas iestudēta amatierteātros Latvijā – Rēzeknes Tautas teātrī, Baložu Tautas teātrī, Jaunsaules amatierteātrī, Bauskas Tautas teātrī, Pastendes amatierteātrī, Isnaudas amatierteātrī – un arī Lietuvā. Darbs tika izrādīts 2023. gada festivālā “Baltijas rampa”.

Autortiesību bezgalības balva par vizuālo darbu “Viss slikti”, kas reproducēts uz atklātnēm,  publicēts preses izdevumos, publiskots Latvijas, Francijas un Nīderlandes interneta vietnēs, citi vizuālie un scenogrāfiskie darbi – ieskaitot murāli “Veltījums Džemmai Skulmei” – demonstrēti televīzijā, retranslēti kabeļtelevīzijā Latvijā, Igaunijā un Austrijā.

Autortiesību bezgalības balva par darbiem, kuru reprodukcijas publicētas preses izdevumos un publiskotas interneta vietnēs, kas reproducēti arī Francijā un Nīderlandē, demonstrēti televīzijās un retranslēti kabeļtelevīzijās Latvijā, izglītības un kultūras atbalsta biedrība “Balta” laidusi klajā autores teatrālo tekstiliju grāmatu “Ak, sievietes!” (2023). Iedvesmojoties no mākslinieces trīsdimensiju tekstilmākslas darbu albuma (“Balta”, 2016), Latvijas Radio koris sadarbībā ar Noru Ikstenu un Gunu Zariņu mūzikas namā “Daile” 2022. gadā publikai dāvāja multimediālu uzvedumu “Koronetes” ar 4 komponistu jaundarbu pirmatskaņojumiem (Mārtiņš Brauns, Valts Pūce, Jēkabs Nīmanis un Edgars Mākens).

Autortiesību bezgalības balva par fotogrāfiju sēriju, kas veltīta deju māksliniecei Vijai Vētrai (2023), – fotogrāfijas publiskotas interneta vietnēs Latvijā un ārzemēs,  demonstrētas TV un retranslētas kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balva par mūzikas albumu “Ričijs Rū rīko koncertu 2”, ko “Izdevniecība MicRec” 2023. gada vasarā laida klajā kā pielikumu tāda paša nosaukuma grāmatai, kur katra lappuse ir papildināta ar QR kodu, kuru nolasot ar mobilo tālruni, dzejolis “atdzīvojas” un pārtop dziesmā ar videoversiju kanālā Youtube. Ričijs Rū dziedādams dzīvo arī koncertos un pats savā interneta vietnē http://www.ricijsru.lv/.

Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbiem “Debespulkstenis” (2019) un “Planktons” (2021), kas skanējuši koncertos, iekļauti Kultūras informācijas sistēmu centra brīvpieejas portālā Diva.lv, raidīti Latvijas Radio un tiešsaistes platformās Amazon, Deezer, iTunes, Spotify, TikTok, YouTube, Apple Music, Facebook, SoundCloud un Spotify IMO 3931.

Autortiesību bezgalības balva par Pētera Čaikovska mūzikas iedvesmoto skaņdarbu “Nutcracker Rock/ Riekstkoža roks” (2018), kas skanējis koncertos un pārtapis arī ierakstā, atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Zemes stunda” (2018), kas izceļojusies pa koncertiem, ierakstīta, atskaņota pasākumos, raidīta radio un TV, retranslēta, pieejama internetā un tiešsaistes platformās arī mākslīgā intelekta interpretācijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Zemes stunda” (2018), kas izceļojusies pa koncertiem, ierakstīta, atskaņota pasākumos, raidīta radio un TV, retranslēta, pieejama internetā un tiešsaistes platformās arī mākslīgā intelekta interpretācijā.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Limuzīns uz krīta” (2021), kas skanējusi koncertos un pārtapusi arī ierakstā, kas atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV kanālos, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Limuzīns uz krīta” (2021), kas skanējusi koncertos un pārtapusi arī ierakstā, kas atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV kanālos, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par džeza skaņdarbu “Dejo vientulību” (2020), kas skanējis koncertos un pārtapis arī ierakstā, atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par džeza skaņdarbu “Dejo vientulību” (2020), kas skanējis koncertos un pārtapis arī ierakstā, atskaņots publiskajā telpā, raidīts radio un TV, retranslēts, pieejams internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par dziesmu “Marco Polo” (2021), kas skanējusi gan dzīvā izpildījumā, gan ierakstā, atskaņota pasākumos, raidīta sabiedriskajos un komerciālajos radio un TV kanālos, retranslēta kabeļtelevīzijās, pieejama internetā un tiešsaistes platformās.

Autortiesību bezgalības balva par tautas mūzikas apdari dejai “Cīruli, cīruli” (2016), kas dejotājus un publiku gan priecējusi koncertos un videoierakstos, gan demonstrēta televīzijās un retranslēta kabeļtelevīzijās, gan pieejama internetā